Papildināmība oglekļa projektos: kas, kāpēc un kā

Nav šaubu, ka, sākot iedziļināties oglekļa kredītu un projektu pasaulē, jūs pamanīsiet vārdu “papildināmība”. Tas ir tāpēc, ka papildus pastāvīgumam šis ir svarīgs jēdziens, atbilstoši kuram tiek mērīta oglekļa projektu un no tiem izrietošo oglekļa kredītu kvalitāte. Vairāk par oglekļa kredītu kvalitāti varat uzzināt šajā rakstā. Tālāk ir sniegts noderīgs ceļvedis, kurā paskaidrots, kas ir papildināmība, kā tā tiek mērīta un kā šī koncepcija varētu attīstīties nākotnē.

Kas ir papildināmība?

Daudzi cilvēki zina papildināmības koncepciju, runājot par valdības finansiālo atbalstu. Pieņemsim, ka valdība piešķir līdzekļus jūsu mājas siltināšanai, lai padarītu to energoefektīvāku. Varētu būt, ka, lai kvalificētos, ir jābūt zināmam pārliecības līmenim, ka renovācija nebūtu notikusi bez šo līdzekļu atbalsta. Šie līdzekļi efektīvi palīdz nodrošināt, ka renovācijas darbi notiek papildus tam, kas būtu noticis, ja līdzekļu nebūtu. Ar tiem tagad pasaulē ir par vismaz vienu māju vairāk, kas ir pienācīgi siltināta. Oglekļa projektiem tas ir līdzīgi. Oglekļa projekts ir papildināms, ja darbība netiktu īstenota bez finansiālā atbalsta, ko sniedz oglekļa kredīti. Citiem vārdiem sakot, projekts nevar būt tikai ierastās darbības, bet tam jāietver papildu centieni samazināt oglekļa emisijas.

Kādēļ papildināmība ir tik svarīga?

Papildināmība ir svarīga, jo tā nodrošina oglekļa kredītu kā oglekļa emisiju samazināšanas rīka integritāti un efektivitāti. Oglekļa kredīti ir paredzēti, lai stimulētu un veicinātu siltumnīcefekta gāzu (SEG) piesaistīšanu un samazināšanu. Ja mums būtu jāmaksā par darbībām, kas būtu notikušas tāpat, tas apdraudētu oglekļa kredītu integritāti, un tie nesniegtu solīto SEG samazināšanas vai novēršanas labumu. Piemēram, pieņemsim, ka uzņēmums iegādājas oglekļa kredītus par SEG piesaisti, lai kompensētu savas emisijas. Ja viņu iegādātie kredīti nebija patiesi papildinoši, tad viņi nepiesaistīja tādu pašu SEG apjomu, kādu emitēja. Tas nozīmētu, ka tā vietā, lai līdzsvarotu savas emisijas ar piesaisti, nekas netika piesaistīs (vai tas būtu noticis jebkurā gadījumā), kā rezultātā atmosfērā palielinātos SEG daudzums. Citiem vārdiem sakot, kredītu pircējiem ir jābūt pārliecinātiem, ka tas, par ko viņi maksā, sniedz viņiem apsolīto labumu. Viņi negribētu maksāt par kaut ko, kas tik un tā būtu noticis.

Kā papildināmību mēra?

Ja mēs dzīvotu pasaulē, kur varētu precīzi paredzēt nākotni un zināt, kas būtu noticis, ja pagātnē pieņemtu citu lēmumu, papildināmību izmērīt būtu viegli. Diemžēl tā nav, tomēr ir dažas sistēmas, ko dažādi verificētāji un standarti (piemēram, Verra) ir ieviesuši papildināmības mērīšanai un pierādīšanai.

Būtiska daļa no tā ir pamata jeb ierastas situācijas scenārija izveide, kur mēģināts iztēloties projekta darbību bez oglekļa projekta finansējuma un salīdzināt to ar scenāriju, kad oglekļa projekts ir ieviests.

Uz jautājumiem balstītu papildināmības testu izmantošana

Viens no veidiem, kā pārbaudīt papildināmību, ir uzdot dažādus jautājumus, lai saprastu, kas būtu noticis bez brīvprātīgā oglekļa tirgus un projekta. Sāciet, uzdodot jautājumu: “Vai šī darbība notiktu, ja brīvprātīgais oglekļa tirgus (VCM) nepastāvētu?” Konkrētāk, ja tas ir apmežošanas projekts, var jautāt: “Vai šajā zemes platībā notiktu apmežošana, ja VCM nepastāvētu?” Ja atbilde ir “jā”, tad apmežošanas darbība nav papildinoša. Ja atbilde ir “nē”, tad projekts ir papildinošs. Bet atbilde var būt arī “iespējams”; tieši tad šī situācija kļūst interesanta un var izmantot vēl dažus testus (jautājumus):

Testa veids	Uzdotie jautājumi (apmežošana kā piemērs)
Normatīvā pārpalikuma tests	Vai koku stādīšana ir nepieciešama saskaņā ar noteiktiem tiesību aktiem?
Finanšu tests	Vai darbība ir finansiāli pievilcīga bez VCM stimuliem? Vai apmežošanai ir citi finansiāli stimuli?
Ierastās prakses tests	Vai apmežošana jau ir izplatīta bez VCM stimuliem?
Barjeras tests	Vai apmežošana šajā zemes platībā ir ekonomiski dzīvotspējīga vai iespējama tikai ar VCM stimuliem, un vai nav citu šķēršļu, kas to liegtu, bez šiem stimuliem?

Ja uz kādu no šiem jautājumiem var atbildēt ar “jā”, pastāv iespēja, ka darbība nav papildinoša.

Izmantojot šos jautājumus kā testus, var rasties iespaids, ka papildināmība ir binārs pasākums, taču ne vienmēr tā ir. Ir daudz faktoru, kas var ietekmēt papildināmību (kā redzams iepriekšējā tabulā), kas nozīmē – ja kāds no tiem mainās, var mainīties arī papildināmības pakāpe. Tāpēc tādas novērtēšanas aģentūras kā Sylvera papildināmību mēra kā spektru no “ļoti maz ticams” līdz “ļoti iespējams”. Pamatu salīdzināšana un nepārtraukta papildināmības novērtēšana Pēdējos gados dinamiskā pamatu mērīšana ir kļuvusi par jaunāku alternatīvu uz jautājumiem balstītiem papildināmības testiem. Iepriekš daudzos oglekļa projektos tika aprēķināts un izmantots statisks pamatrādītājs – fiksēts emisiju līmenis (ko parasti nosaka projekta sākumā), attiecībā pret kuru mēra projekta emisiju samazinājumus. Tomēr arvien vairāk tiek atzīts, ka šī pieeja var precīzi neatspoguļot faktiskos emisiju samazinājumus, kas panākti projektā. Tādēļ mēs varam sagaidīt, ka arvien vairāk oglekļa projektu izmantos dinamiskos pamatus, kur ņemtas vērā emisiju izmaiņas laika gaitā un noteiktais pamats tiek pārskatīts visā projekta gaitā. Šīs pastāvīgi atjauninātie dinamiskie pamati ļaus projektos precīzāk izmērīt emisiju samazinājumus un sniegt ticamākus datus par to ietekmi.

Uzņēmumā Arbonics mēs izvēlamies šo pieeju, jo uzskatām, ka tā sniedz visprecīzāko informāciju par to, kas citādi varētu notikt – piemēram, mēs mērām apmežošanas līmeņus zemes platībās, kas nav oglekļa projekts, bet kuras ir līdzīgas mūsu projektā iekļautajām zemes platībām.

Papildināmības nākotne

Papildināmības mērīšanas veidi pastāvīgi attīstās un ir grūti paredzēt nākotni, taču piedāvājam trīs galvenās tendences, kurām vērts sekot līdzi:

Pastāvīga pārbaude

Tā kā globālā sabiedrība pastiprina emisiju samazināšanas un piesaistes centienus, kļūst arvien svarīgāk nodrošināt, lai oglekļa projekti patiešām sniegtu reālus papildu emisiju samazinājumus. Tas nozīmē, ka papildināmības novērtējumi arī turpmāk būs nozīmīgs oglekļa emisiju kompensēšanas komponents, un mēs varam sagaidīt, ka lielāka uzmanība tiks pievērsta tam, lai nodrošinātu, ka papildināmība tiek precīzi novērtēta un verificēta.

Dinamiskāki pamati

Pateicoties pastiprinātai pārbaudei, verificētāji un oglekļa projektu izstrādātāji meklē jaunus un labākus veidus, kā mērīt papildināmību. Tas nozīmē, ka mēs, visticamāk, redzēsim lielāku dinamisko pamatu izmantošanu un veidus, kā tos izsekot ar tehnoloģiju palīdzību.

Lielāka uzmanība tiek pievērsta tehnoloģiju izmantošanai

Sasniegumi datu analītikā, mašīnmācīšanās un attālās izpētes tehnoloģijas atvieglo emisiju izsekošanu un oglekļa projektu ietekmes novērtēšanu. Tas ļaus precīzāk novērtēt arī papildināmību.