ES oglekļa piesaistes sertifikācijas struktūras pārskats

2022.gada novembrī, Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumu par sertifikācijas sistēmas izveidi oglekļa piesaistei. Vienkāršiem vārdiem runājot, EK pauda vēlmi izveidot vienotu noteikumu kopumu, saskaņā ar kuru darbotos visas ES oglekļa piesaistes kredītu sistēmas. 2024. gada februārī tika apstiprināta pagaidu politiska vienošanās starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, kas nozīmē, ka oglekļa piesaistes sertifikācijas sistēma tiks virzīta uz priekšu.

Kā ES definē oglekļa piesaisti?

Sākotnējā priekšlikumā tika atzīti 3 galvenie oglekļa piesaistes veidi:

1. Oglekļa pastāvīga piesaiste - iekļauj tādas darbības dēvētas kā DACS (tiešā gaisa uztveršana un uzglabāšana) un BECCS (bioenerģija ar oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu).
2. Oglekļa pagaidu uzglabāšana ilgtermiņa produktos (piemēram, koka būvniecības produktos)
3. Oglekļa pagaidu uzglabāšana oglekļsaistīgas lauksaimniecības rezultātā (piemēram, mežu un augsnes atjaunošana, mitrāju apsaimniekošana, jūraszāļu pļavas)

Jaunākajā atjauninājumā 2024. gada februārī, kad Eiropas Parlaments, Padome un Komisija panāca vienošanos par sistēmas juridisko tekstu, tika atsevišķi izdalīta augsnes emisiju samazināšana, un tā tika pievienota kā 4. veids.

4. Augsnes emisiju samazināšana (oglekļsaistīgas lauksaimniecības rezultātā), kas ietver oglekļa un slāpekļa oksīda samazināšanu no augsnes apsaimniekošanas.

Kāds ir EK mērķis?

Eiropas Savienība vēlas “nodrošināt augstu kvalitāti oglekļa piesaistei ES un /.../ izveidot ES pārvaldības sertifikācijas sistēmu, lai izvairītos no zaļmaldināšanas, pareizi piemērojot un ieviešot ES kvalitātes kritērijus uzticamā un saskaņotā veidā visā ES.”

Šie ir slavējami mērķi, un mēs ticam, ka visi nopietni oglekļa tirgus dalībnieki pilnībā tam piekrīt (protams, arī mēs, Arbonics, piekrītam!).

Ko jaunais standarts mērīs?

EK ir izcēluši četrus galvenos kritērijus, kas dēvēti par QU.A.L.ITY (kvalitāte):

1. kvantitatīva noteikšana - skaidri un precīzi uzskaitīt oglekļa piesaistes darbības;
2. papildinātība - uzkrāj vairāk oglekļa nekā pašreizējā praksē;
3. ilgtermiņa uzglabāšana - balstīts uz pārbaudāmiem datiem par oglekļa uzglabāšanas ilgumu t.i. jebkuram potenciālam pircējam ir skaidri jāsaprot, cik ilgi ar konkrēto sertifikāciju saistītais ogleklis tiek uzglabāts;
4. ilgtspēja - atbalsta papildus mērķus ap ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu.

Īpaši svarīgi ir, ka Komisijas vadlīnijas atzīst mainīgumu katriem no šiem četriem kritērijiem dažādos oglekļa piesaistes veidos.

Dažādiem oglekļa piesaistes veidiem, piemēram, mitrāju atjaunošanai un apmežošanai, var būt ļoti dažādas potenciāls attiecībā uz oglekļa uzglabāšanas ilgumu. Mitrāju atjaunošanai ogleklis var uzglabāties 1000+ gadus, bet mežos 60-100 gadus. Skaidru norādījumu sniegšana šajā jautājumā palīdz nodrošināt to, ka tiek mudināta abu projektu izveide (kas ir nepieciešams, lai sasniegtu galveno mērķi - piesaistīt 310 Mt CO2 zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā), vienlaikus nodrošinot skaidrību pretējām pusēm, ko tieši viņi iegādājas.

Kas izstrādās konkrētas metodoloģijas saskaņā ar jauno standartu?

Īsumā, to darīs ES. Lūk, kā viņi apraksta šo procesu:

1. ES izstrādā metodoloģijas (par ko atbild Eiropas Komisija)
2. Operatori pievienojas sertifikācijas shēmai (tie ir oglekļa projekta izstrādātāji)
3. Trešās puses verifikācija
4. Darbība tiek sertificēta
5. Piesaiste tiek reģistrētas reģistrā

ES izstrādā metodoloģijas - vai precīzāk, to darīs Ekspertu grupa, kurā ir apmēram 70 eksperti, tostarp “personas ar īpašām zināšanām oglekļa piesaistes jomā, kā arī pārstāvji no akadēmiskās vides, rūpniecības, pilsoniskās sabiedrības, dalībvalstu kompetentajām iestādēm un citām sabiedriskām iestādēm”. Eksperti tiksies divas reizes gadā, un pirmā ekspertu grupas tikšanās notiks 2024. gada aprīlī.

Ko tas nozīmē ar mežu saistītiem oglekļa piesaistes projektiem?

Tas ir ļoti pozitīvs signāls, ka ES nopietni uztver brīvprātīgo oglekļa tirgu (vai vismaz tā piesaistes daļu) un skata to kā galveno spēlētāju ES klimata mērķu attīstībā. Tie ir lieliski jaunumi projekta izstrādātājiem un zemes īpašniekiem, kas interesējas par piedalīšanos oglekļa projektos.

Turklāt, pat pirms faktiskās metodoloģijas tiek publicētas, četri QU.A.L.ITY kritēriji nodrošina skaidras norādes, kā radīt augstas kvalitātes projektus.

Kas notiek tālāk?

Tagad, kad Padome un Eiropas Parlaments ir vienojušies, plāns var virzīties uz īstenošanu un pēdējiem apstiprinājumiem, piemēram, pie ekspertu grupām, kas tagad var sākt strādāt pie metodoloģijām katram oglekļa piesaistes pasākumam. Tikšanās notiks 2024. gada aprīlī, un mēs sekosim līdzi, kā rezultēsies viņu diskusijas. Mēs vēlamies saprast to, kuras metodoloģijas tiks izstrādātas vispirms un kādi ir sagaidāmie laiki to publicēšanai.

Papildus metodoloģijām tiks izstrādāts ES mēroga reģistrs četru gadu laikā pēc regulas pieņemšanas.

Kas vēl trūkst?

Mēs ar nepacietību gaidīsim vairāk informācijas par šādiem jautājumiem:

Papildinātības noteikšana

Priekšlikumā ir aprakstīta pamatvērtību balstīta pieeja, un šīs pamatvērtības tiks noteiktas sertifikācijas metodoloģijās. Konkrētu metodoloģiju detaļas un kā tas tiks īstenots praksē vēl ir jāredz.

Kā iepriekšējie sertificētāji iekļaujas šajā sistēmā?

Mēs ieguvām dažas atbildes par šo jautājumu vienā no pēdējām publikācijām, kurā tika minēts, ka esošās un jaunās, kā arī publiskās un privātās sertifikācijas shēmas (piem., Verra, Gold Standard utt.) var pieteikties to standartu atzīšanai EK reģistra ietvaros. Reģistru savstarpējās darbspējas tika atzītas ar ES mēroga reģistru, bet detaļas par to, kā tas darbosies praksē, vēl ir jāredz.

Kā šo oglekļa sertifikātu tirdzniecība darbosies kopā ar ES dalībvalstu emisiju mērķiem?

Priekšlikumā ir skaidri norādīts, ka šo jauno ietvaru rezultātā iegūtie sertifikāti var tikt pirkti un pārdoti brīvprātīgajā oglekļa tirgū. Sertificētās vienības var izmantot tikai ES klimata mērķiem un nacionāli noteiktajam devumam (NND), un tās nedrīkst sniegt ieguldījumu trešo valstu NND un starptautiskajās atbilstības shēmās (lēmums, kas tiks pārskatīts 2026. gadā).