Kā tiek iegūta oglekļa tonnas cena?

Iedziļinoties oglekļa kredītu pasaulē, viens no pirmajiem šķēršļiem, ar ko nākas saskarties, ir grūtības izprast, kādas ir godīgas un dominējošas tirgus cenas. Vairumam preču, piemēram, kokmateriāliem, nākotnes līgumu cenas varat viegli atrast lielās tirdzniecības vietās, piemēram, Čikāgas preču biržā, kā arī jums var būt piekļuve vietējiem cenu indeksiem. Oglekļa kredītiem šo informāciju iegūt ir daudz grūtāk, un tā var būt ļoti pretrunīga. Šajā rakstā mēs aplūkosim galvenos faktorus, kas ietekmē oglekļa cenu noteikšanu, galvenos cenu datu avotus un prognozes par cenu izmaiņām nākotnē.

Bet vispirms, kāda cena būtu jāizseko?

Pirmā lieta, kas jāņem vērā – “oglekļa cena” ir ļoti neskaidrs termins. Bieži vien to izmanto gan runājot par brīvprātīgā tirgus kredītiem, gan atbilstības tirgus tonnām. Tomēr, kā mēs izklāstījām rakstā par brīvprātīgo oglekļa tirgu, atbilstības tirgi būtiski atšķiras no brīvprātīgajiem tirgiem, un šos jēdzienus nevar izmantot kā sinonīmus.

Tāpēc, ja esat redzējis rakstus ar tādiem virsrakstiem kā “Oglekļa cenas sasniegušas jaunus augstumus”, ņemiet vērā, ka tie, iespējams, ir par atbilstības tirgiem. Piemēram, šī raksta veidošanas laikā 2022. gada augustā oglekļa tonnas cena ES atbilstības oglekļa tirgū ir aptuveni 83 €/tCO₂e (CO₂ ekvivalenta tonna), savukārt ļoti plašajā kategorijā “Brīvprātīgā tirgus dabā balstītā kompensācija” cena ir 7,34 $/tCO₂ (šo cenu izmaiņas tiešraidē var skatīt vietnē CarbonCredits.com) un tādi tirgus dalībnieki kā Pachama un TIST pārdod mežsaimniecības kredītus par cenām no 17 € līdz 49 €/tCO₂e.

Tomēr turpmāk minēto iemeslu dēļ iepriekš norādītās cenas var nebūt labs jūsu paredzētās kompensācijas cenas rādītājs, ja īstenojat apmežošanas projektus Eiropā.

Kā uzzināt jaunākās cenas?

Labā ziņa ir tā, ka, pieaugot oglekļa dioksīda tirdzniecības apjomam, rodas jauni tirgi un apkopotāji, kas sniedz ieskatu par vidējo cenu. Sliktā ziņa ir tā, ka šie tirgus dalībnieki joprojām ir ļoti sadalīti, tāpēc tiem ir pieejams tikai neliels cenu piedāvājums. Tā rezultātā parādītās cenas ievērojami atšķiras.

Tomēr šeit ir daži avoti, kurus varat aplūkot:

• CarbonCredits.com – šī vietne izmanto Verra reģistru, lai apvienotu “dabā balstīta oglekļa” (definēts kā jebkurš projekts, kas ietilpst lauksaimniecības, mežsaimniecības vai citādas zemes izmantošanas jomā), kā arī “aviācijas nozares” un “tehnoloģiju nozares” kompensāciju cenas.
• QCintel.com – parāda tūlītējās cenas, pamatojoties uz standarta/reģistra tipu (piemēram, VCS), augsta līmeņa metodiku (piemēram, cepeškrāsnis, mežsaimniecība) un vecuma grupu (piemēram, kredīti, kas izsniegti kopš 2016. gada).
• S&P Global Platts (maksas pakalpojums ar abonementu) – tas dažkārt tiek minēts rakstos, piemēram, Financial Times rakstā 2022. gada janvārī, atsaucoties uz 14 $/tCO₂e.

Un... tas principā ir viss.

Citi dati par cenām tiek iegūti sarunu veidā – no pircējiem un brokeriem.

Kāpēc redzamās cenas tik ļoti atšķiras?

Bieži vien dažādi dabā balstītu kredītu veidi tiek apvienoti – no apmežošanas līdz mežu izciršanas novēršanai, ogleklim draudzīgām lauksaimniecības metodēm un biokokoglei. Patiesībā šīm atšķirīgajām pieejām ir ļoti atšķirīgas pamatizmaksas un līdz ar to arī atšķirīgas tonnas cenas. Novēršanas kredīts (piemēram, “mežu izciršanas novēršana”) ir mēģinājums kvantitatīvi noteikt novērsto izmešu apjomu (t. i., CO₂, kas citādi būtu izdalīts) – faktiski cilvēkiem tiek maksāts par to, ka viņi necērt kokus vai nededzina koksni. Novēršanas tipa kredītiem bieži vien ir grūti pierādīt papildināmību, tāpēc pircēji par tiem ir gatavi maksāt daudz mazāk.

Turpretī “piesaistīšanas” tipa kredīti (piemēram, koku audzēšana) faktiski likvidē CO₂ atmosfērā. Parasti šo kredītu cena ir augstāka nekā “novēršanas” tipa kredītu cena, jo to ietekme ir skaidrāk aprēķināma un izsekojama.

Papildus šiem faktoriem informācija par cenām bieži vien ir nepilnīga, jo daudzi oglekļa kredītu pirkumi mūsdienās tiek veikti, noslēdzot tiešus darījumus starp kredītu izstrādātājiem un kredītu pircējiem, un šo darījumu nosacījumi netiek publiskoti. Tas jo īpaši attiecas uz dārgākiem un kvalitatīvākiem kredītiem, kuru gadījumā pircēji vēlas tiešu ieskatu projektā. Turpretī daudzās tiešsaistes tirdzniecības vietās, kur iegādi var veikt ar vienu klikšķi, galvenokārt tiek pārdoti lētāki kredīti (aptuveni 2–5 € par tonnu CO₂), jo pircēji, kas pērk nelielu daudzumu kredītu, nemēdz būt pārāk izvēlīgi attiecībā uz to izcelsmi un metodiku.

Kādi faktori veicina cenu kāpumu?

Pirmkārt, oglekļa kredītu cenas būtiski ietekmē divi galvenie faktori, kas interesē pircējus: papildināmība un pastāvīgums. Mēs jau pievērsāmies papildināmības jautājumam, runājot par cenu starpību, tāpēc tagad pievērsīsimies pastāvīguma jautājumam.

Īsumā – pastāvīgums ir jēdziens, kas raksturo to, cik ilgi ogleklis ir piesaistīts un kāds ir tā atgriešanas (t. i., atkārtotas izlaišanas atmosfērā) risks. Pastāvīgums var būt no 2 līdz 5 gadiem (vairums ar lauksaimniecību saistītu augsnes oglekļa projektu) līdz vairāk nekā 1000 gadiem (tiešā gaisa uztveršana), bet ar mežsaimniecību saistītos projektos tas var būt no 30 līdz 60 gadiem, ja tiek veikta mežizstrāde, vai vairāk nekā 100 gadu aizsargājamiem mežiem.

Vienkāršāk sakot, jo augstāka papildināmība un pastāvīgums, jo augstāka cena. Labs piemērs ir uz tehnoloģijām balstīti tiešās gaisa uztveršanas kredīti, kuriem ir skaidra papildināmība un teju neierobežots pastāvīgums (tas mērāms tūkstošos gadu) un kurus bieži pārdod par vairāk nekā 500 €/tCO₂e.

Papildus papildināmībai un pastāvīgumam vēl viens būtisks projektu vērtības virzītājspēks ir papildu ieguvumi (piemēram, bioloģiskās daudzveidības uzlabojumi vai ietekme uz sabiedrību). Pircēji arvien biežāk ir gatavi maksāt vairāk par projektiem, kas sniedz papildu ieguvumus vai kuros tiek ievēroti stingrāki noteikumi, piemēram, palielinot bioloģisko daudzveidību mežos.

Visbeidzot, arī oglekļa projektos tiek ievērota noteikta uz izmaksām balstīta loģika – pircēji ir gatavi maksāt vairāk par tiem projektiem, kuros cena ir redzami saistīta ar ieguldītajām pūlēm. Tāpēc aktīvi zemes atjaunošanas projekti, piemēram, apmežošana, var pieprasīt augstāku cenu par tonnu, nekā, piemēram, mežu izciršanas novēršana. Jo sarežģītāks un darbietilpīgāks ir process, jo augstāka parasti ir iegūto kredītu cena.

Kā cenas varētu attīstīties?

Cenas galvenokārt nosaka pircēju prioritātes. Agrāk pircēji vēlējās iegādāties lielu apjomu par zemu cenu, tomēr šī attieksme mainās. Daudzi korporatīvie pircēji tagad sagaida augstāku papildināmības un pastāvīguma līmeni un ir gatavi maksāt par papildu ieguvumiem, kas atbilst viņu mērķiem, piemēram, ekosistēmu aizsardzību un bioloģisko daudzveidību. Turklāt daži pircēji pievērš vairāk uzmanības kredītu izcelsmei, dodot priekšroku projektiem, kas tieši ietekmē viņu vietējo teritoriju.

Nākotnē mēs sagaidām, ka cenas būs līdzīgas vienādiem projektu veidiem, bet saglabāsies atšķirīgi cenu līmeņi atkarībā no papildināmības, pastāvīguma, atrašanās vietas, kā arī būs cenu atšķirības starp projektiem ar augstu kopīgo ieguvumu un projektiem ar zemu kopīgo ieguvumu. Papildus šai saplūšanai mēs sagaidām, ka, pieaugot pieprasījumam, pieaugs arī kopējās cenas, piemēram, EY Net Zero centra analīze paredz, ka līdz 2030. gadam cena par tCO₂e sasniegs 80–150 $.